Trešdien Atoms (tas pats, kurš dāsni nodrošina ar hostingu šo blogu piedāvāja doties uz Lucavsalu, kur notiek ūdenstūristu treniņi.
Īstas skaidrības par to, kas tur notiks man nebija; tas arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc piekritu.
Mani galvenokārt ieinteresēja šī pasākuma iemūžināšana bildēs. Diezgan daudz nodarbojos ar foto eksperimentēšanu, tāpēc 50% bilžu atbira uzreiz, jo nepārvarēja kvalitātes slieksni.
Kas notiek tādā treniņā?
Sākumā sapumpē laivas un saštellē airus. Laivas (vismaz dzeltenā) ir ražotas Latvijā. Par šo joku biju stipri pārsteigts, bet tā nu tas ir – arī LV notiek ražošana.
Tālāk laivotājus dzen tādu krietnu gabalu līdz Daugavas krastam un atpakaļ. Nomēra laiku. Un tad dzen atkal. Nomēra laiku. Un tad dzen pa to trasi, kuru var redzēt dažās bildēs. Tā viņus dzen, dzen un dzen, kamēr visi ir slapji un saguruši, bet joprojām priecīgi nolaivojušies.
No malas izskatās samērā nogurdinoši, bet laivotāju sejās visu laiku ir dzīves un ūdens prieks. Vēl mani ļoti pārsteidza tas, cik ļoti saskaņoti viņi airējas, jo abiem laivotājiem ir jādarbojas sinhroni, lai sasniegtu maksimālu ātrumu. Savukārt mazajā trasē nepieciešama pilnīga saskaņa, lai varētu pēc iespējas labāk manevrēt cauri vārtiem.
Es neesmu komandas spēlētājs, tāpēc man šķiet, ka vislabāk justos kādā vienvietīgā braucamajā. Esmu jau braukājis ar smailīti pa ezeru, un vienam ir baigi forši. Grūti iedomāties, kā tas būtu, ja pēkšņi vajadzētu airēt vienā perfektā ritmā ar pārinieku. Liekas, ka varētu būt traki.
Atoms solīja iespēju kādā no nākamajām reizēm arī man izvingrināt rokas, tad arī varēšu pateikt precīzāk, par to kā ir būt šādam ūdenstūristam.
Vairāk par ūdenstūrismu var atrast udensturisms.lv
2 Responses
Izskatās, ka šitādās laiviņās diezgan viegli ir nosēdēt. Bez sinhronuma nekā, citādi iznāk dzirnaviņas un laba bremze :) Starp citu, tā, ar kuru tu braukāji pa ezeru, nebija tūristu smailīte?
Par ražošanu LV – tas airis, ar kuru es airēju treniņos, arī ir ražots Latvijā (“Brīze”), arī laiva ir (tā gan ir pārāk veca, so neskaitīsim).
Vēl mazliet par to ritmu. Aizmugurējam ir pat diezgan vienkārši, just mērc airi kopā ar priekšā sēdošo :), kamēr tas tur tempu.
Vispār ūdenstūrisms ir baigais phun. Ņemos ne tikai pa saviem treniņiem, bet arī reizi vasarā uz nedēļu aptuveni 50 cilvēki braucam pa upi ar vecām PSRS laika tūristu smailītēm. Pārtika, viss nepieciešamais ir līdzi, tā teikt – chill on water, kamēr brauc, un krastā ugunskuri ar teltīm. Jauki. :]
Patīkami pārsteigta biju ieraugot Atomu un dvīņus :D Un kur es biju tajā laikā? parasti centos neizlaist trenniņus :p Miks, a ko pa mačiem nepabraukā un pa EU sacensību upītēm? Visai interesanti un aizraujoši , šeku jaunatne vēl uz Beļģijas braucienu briest un kortelējas lēnu garu uz Urainas Čeremošām , tur ir ko redzēt un izjust uz savas ādas :))